“Aukstais karš”: kolorīts stāsts par diviem mīlētājiem melnbaltā kino fonā

Kannu kinofestivālā plašu ievērību guvusī un kino elites ar ovācijām sveiktā poļu režisora Pavela Pavlikovska (Pawel Pawlikowski) filma “Aukstais karš” no 7. decembra tiek izrādīta kinoteātros.

“Aukstais karš” nav no tām filmām, kuras aizmirst, tiklīdz laukā no kinoteātra. Grūtais, līkumainais divu cilvēku ceļš vienam pie otra par spīti nežēlīgam laikmetam, gadiem, robežām ir dramatisks stāsts,  kura iespaids ilgi neatstāj.  Zulu (Joanna Kuliga)  un Viktoru (TomašsKotos) saista tik spēcīga mīlestība un kaisle, ka  visas pilsētas, kurās viņi tiekas un šķiras, it kā pagaist un kļūst tikai par dzelzsbetona šķērsli, kas neļauj būt kopā. Kad viņi tiekas, nav nozīmes morāles normām, laulāto attiecībām ar citiem partneriem. Viņi pārkāpj noteikumus, atsakās tiem pakļauties – mīl, dejo, ir greizsirdīgi, visu aizmirstot, – paliek tikai viņi, kaisle un mūzika. Poļu dziesmu, Parīzes šansonu un amerikāņu džeza pavadītajā ļoti intīmajā stāstā jaušama izsmalcināta spēles un noskaņojumu gaisotne.

Šis ir otrais P. Pavlikovska darbs pēc neticamajiem “Idas” panākumiem – 2015. gadā filma saņēma “Oskaru” kategorijā “Labākā ārzemju filma”. Nevaldāmas kaislības apdvestā mīlas drāma “Aukstais karš” ir daudz personiskāks režisora projekts, to papildina viņa paša biogrāfijas detaļas. Režisors veltījis savu kinodarbu vecākiem, kuru dzīve līdzinās filmas varoņu liktenim.

“Šī filma varētu būt matrice visiem mīlas stāstiem, kurus es vēlētos laist pasaulē. Esmu veltījis to vecākiem, kuri nesagaidīja vēsturiskā aukstā kara beigas,” P. Pavlikovskis teicis kādā intervijā.

Iepazīstinot ar savu pēdējo veikumu, režisors atzinis, ka viņam ļoti nozīmīgs ir mīlestības un jūtu nianšu patiesums, kā mūsdienās trūkst. “Mūsdienu pasaulē ir daudz trokšņa un bieži vien bezjēdzīga tehnoloģiska spožuma. Pēckara Eiropa manī nemodina nekādu sentimentu, bet man šķiet, ka tad jūtas bija daudz tīrākas, dziļākas un skaidrākas,” teicis P. Pavlikovskis.

Pazīstamais poļu režisors kosmopolīts dzīvo un strādā Lielbritānijā, bet panākumus un pasaules slavu guva tikai tad, kad pievērsās savai tautai un sāka smalkjūtīgi  stāstīt par tās vēsturi. Vēl viena P. Pavlikovska melnbaltā filma kandidē uz Amerikas kinoakadēmijas balvu.

“Aukstais karš” – izsmalcinātā un erotiskā filma cigāru smaržas un džeza skaņu pavadījumā kinoteātros no 7. decembra.