5 filmas par mākslīgo intelektu, kuras palikušas labā atmiņā

Jau pavisam drīz – 3. augustā – Latvijas kinoteātros sāks rādīt intelektuālo un zīmīgo zinātniski fantastisko filmu “Zoja” (“Zoe“). Tās autori cenšas rast atbildi uz būtiskiem jautājumiem par cilvēku attiecībām ar mākslīgo intelektu.

Režisora Dreika Dorimusa filmas darbība risinās drīzā nākotnē, kad cilvēkiem mīlestība vēl joprojām ir aktuāla. Taču vairākumam šīs skaistās un siltās jūtas ir tikai patīkams ērtas dzīves papildinājums. Tāds ir arī milzīgās kompānijas “Relationist“ zinātnieks Kouls (Jūens Makgregors). Viņš izstrādā ārkārtīgi svarīgu projektu, kurš viņam un daudziem citiem visā pasaulē līdzēs izprast, kas nepieciešams, lai divu līdz ausīm iemīlējušos cilvēku attiecības būtu nevainojamas; arī  tiem, kuriem šajā jomā ir pārāk maz zināšanu, lai apjaustu savu jūtu spēku.

Kouls kopā ar kolēģiem rada šķietami nevainojamu un cilvēkam ļoti līdzīgu robotu un dod tam vārdu Zoja (Lea Sedū). Saskarē ar mākslīgo intelektu, analizējot katru tā soli, Koulā drīz mostas siltas jūtas pret Zoju. Tās ne vien var kļūt par šķērsli viņa zinātnieka karjerā, bet arī  lauzt viņam sirdi.

Pirms atbildat uz jautājumu, vai iespējama mīlestība starp cilvēku un mākslīgo intelektu, aicinām atsaukt atmiņā citus interesantus kinoprojektus par mākslīgo intelektu un tā ietekmi uz cilvēci.

“Mākslīgais intelekts” („Artificial Intelligence“), 2001. g.Leģendārais Holivudas režisors Stīvens Spīlbergs 2001. gadā uzņēmis ļoti emocionālu  un arī trāpīgu sociālu filmu, kas tika nominēta divām Amerikas kinomākslas un zinātnes akadēmijas balvām – par labākajiem speciālajiem efektiem un labāko  oriģinālo skaņu celiņu, ko radījis populārais komponists Džons Viljamss.

Darbība risinās nākotnes izpostītajā pasaulē, kurā pēc globālas katastrofas cilvēkiem jāsadzīvo ar pašu radītajiem gudrajiem robotiem. Roboti nespēj izjust nekādas emocijas, tāpēc viņiem ir daudz vieglāk dzīvot uz Zemes. Kādudien pasaulē nāk robota bērna prototips – zēns vārdā Deivids (Heilijs Džoels Osments), kurā ieprogrammēta mīlestība. Šis eksperiments cilvēcei var maksāt ļoti dārgi. Ja robots spēs iemīlēt, viņš izjutīs vēl vairāk negatīvo emociju,  kuras var novest cilvēci līdz iznīcības slieksnim.

“Ex Machina”, 2014. g.Filmu “Pludmale” (“The Beach”), “28 dienas vēlāk” („28 Days Later“), “Saules gaisma” („Sunshine“) un “Dreds” („Dredd“) scenārija autors Alekss Gārlends 2014. gadā debitēja kinorežijā un vienā acumirklī pievērsa sev Holivudas uzmanību –  kļuva par vienu no pašiem perspektīvākajiem jaunās paaudzes kinematogrāfistiem zinātniskās fantastikas žanrā.

Filma “Ex Machina“ saņēmusi „Oskaru“ par labākajiem speciālajiem efektiem. Tas ir stāsts par jauno un ļoti strādīgo Keilebu (Donals Glīsons), kuru ekscentriskais miljardieris Neitans (Oskars Aizeks) uz nedēļu ielūdz paviesoties savā namā tālu no civilizācijas. Bagātnieks vēlas, lai jaunietis pārbauda visas jaunās robotsievietes mākslīgā intelekta iespējas. Pēc dažām dienām Keilebs sāk izjust pret eksperimenta objektu vairāk par profesionālu interesi.

“Pa asmeni skrejošais” (“Blade Runner“), 1982. g.Īsta šā žanra klasika. 1982. gadā to skatītājiem piedāvāja  kulta režisors Ridlijs Skots. Pēc šī kinodarba viņš palika zinātniskās fantastikas žanra labāko autoru virsotnē. Lai gan filma cieta finansiālu krahu – dzimtenē tās peļņa bija tikai 32 miljoni dolāru  – pēc daudziem gadiem tā kļuva par lielisku sava žanra paraugu, kuru kino profesionāļi un skatītāji vēl joprojām ierindo visu laiku labāko filmu skaitā.

Filma uzņemta pēc 1968. gadā publicētās fantasta Filipa K. Dika grāmatas “Vai androīdi sapņo par elektriskajām aitām?” („Do Androids Dream of Electric Sheep?“). Tā vēsta par androīdu mednieku Riku Dekardu (Harisons Fords). Viņam uzticēts atbildīgs uzdevums – noskaidrot, kas ir no stingra režīma kolonijas izbēgušie kiborgi, un tos iznīcināt, kamēr iedzīvotājiem nav nodarīts nekas ļauns. Taču tas nemaz nav tik viegli. Pētīdams kiborgu bēgšanas iemeslu, Riks atklāj, ko pasūtītājs centies no viņa slēpt. Viņš pats kļūst par mērķi.

“Terminators 2: Pastarā diena” („Terminator 2: Judgment Day“), 1991. g.Ar četrām „Oskara“ statuetēm apbalvotais un vēl divām statuetēm nominētais Džeimsa Kamerona zinātniskās fantastikas šedevrs arī mūsdienās izraisa diezgan dzīvu interesi ne tikai kvalitatīvā attēla, lielisko aktieru un ļoti labās režijas dēļ; to rosina arī ideja, kura drīzumā var apdraudēt visu cilvēci.

Darbība risinās netālā nākotnē, kuru redz Sāra Konora ( Linda Hamiltone). Viņa pārcietusi sadursmi ar nākotnes kiborgu un ir pārliecināta, ka pasaulei draud īstas briesmas un tikai viņas dēls Džons (Edvards Fērlongs) spēj to glābt, kļūdams par pretošanās vadītāju cilvēku cīņā pret ļauno mākslīgo intelektu “Skynet“. Lai viņš nekļūtu par pretošanās vadītāju, „Skynet“ vēlreiz iesūta pagātnē pilnveidoto kiborgu Т-1000 (Roberts Patriks), lai tas nonāvētu nākamo glābēju. Šis uzdevums nav viegls, jo viņam pa pēdām seko Džona glābējs – stiprais un uzticamais Т-800 (Arnolds Švarcenegers), kurš ir gatavs ziedoties, lai pasargātu zēnu.

“Es, robots” (“I, Robot”), 2004. g.Gana labo fantāzijas un piedzīvojumu filmu “Vārna” (“The Crow“) un „Tumsas pilsēta“ („Dark City“) veidotājs Alekss Proiass 2004. gadā piedāvāja savā karjerā veiksmīgāko projektu ar visaugstāk apmaksāto aktieri Vilu Smitu galvenajā lomā.

Filmā skartas verdzības un rasisma problēmas, un tā vēsta par robotiem, kuri dzīvo kopā ar cilvēkiem un veic visus mājas darbus. Kādudien notiek nežēlīga slepkavība, kura tiek saistīta ar robotu.  Lai noskaidrotu, kas noticis, izmeklēšana tiek uzticēta Delam Spūneram (Vils Smits), kurš ne acu galā neieredz mākslīgo intelektu. Ieradies nozieguma vietā, detektīvs pamana nozīmīgu detaļu, un tā acumirklī padara viņu par jaunu mērķi.

Šāds ir saraksts ar pašām interesantākajām filmām par mākslīgo intelektu, ko nesen papildinājusi “Zoja”. Šīs filmas pirmizrāde Latvijā notiks 3. augustā.