Konditors Luī komēdijā “Virtuve 2. Fināls” – Ņikita Tarasovs ilgojas pēc Rīgas

Drīz, jau piektdien, kinoteātros demonstrēs jauno komēdiju “Virtuve 2. Fināls”. Vienu no interesantākajām lomām, skatītājiem jau labi pazīstamo konditoru Luī, filmā tēlo Rīgā dzimušais aktieris Ņikita Tarasovs. Viņš dalās detaļās no filmas uzņemšanas, stāsta par to, kādēļ meklē producentu un kā Oļegs Tabakovs uz visiem laikiem mainījis viņa dzīvi.

“Brauciens uz Sočiem bija ārkārtīgi grūta ekspedīcija – nācās dzīvot pieczvaigžņu viesnīcā, katrs rīts sākās ar sātīgām brokastīm, spa procedūrām, pēc tam ilgi mirkām burbuļvannā. Taču tas vēl nebija viss. Tā kā filmā piedalījās īsti šefpavāri, viņi arvien centās mūs garšīgi ēdināt. Kādu vakaru Soču šefi uzaicināja mūs vakariņās, viņi bija pagatavojuši astoņpadsmit ēdienus. Astoņpadsmit, saprotat? Desertu vien bija trīs. Sanāca ļoti grūts brauciens (smaida).“

Projektā piedalījās daudzi ar lielisku humora izjūtu apveltīti cilvēki. Kā šāda komanda pavadīja laiku ārpus filmēšanas laukuma?

“Projekta “Virtuve” aktieru kolektīvs ir ļoti draudzīgs. Pēc maiņas mēs pulcējāmies viesnīcas hallē, tērzējām par krievu kino, dziedājām dziesmas no vecām kinofilmām un likām fotogrāfijas “Instagram”. No rīta parasti tās dzēsām.”

 Jūs esat Rīgā dzimis un beidzis skolu. Cik bieži tagad esat Latvijā? 

“Rīgā ierodos spontāni. Diemžēl nav likumsakarības. Es labprāt biežāk brauktu uz mīļoto pilsētu darīšanās –  tēlotu izrādēs, sniegtu aktiermākslas meistarklases, muzikālus koncertus kopā ar tēvu. Taču pagaidām šādus piedāvājumus galvenokārt saņemu no Krievijas pilsētām. Izjūtu nelielu aizvainojumu. Gribētos, lai mīlestība pret Rīgu būtu abpusēja.”

Zināms, ka tūlīt pēc skolas beigšanas neizlēmāt kļūt par aktieri, kādu laiku meklējāt savu dzīves ceļu. Strādājāt radio par dīdžeju, rakstījāt mūziku. Visu mainīja tikšanās ar Oļegu Tabakovu.

“Piepeši sludinājums laikrakstā pavērsa notikumu gaitu citādi. Īsā tekstā tika paziņots, ka slavenais aktieris Oļegs Tabakovs ieradīsies Rīgā atlasīt studentus savam kursam. Neteikšu, ka ļoti iekarsu – man šķita ārkārtīgi svarīgi savām acīm redzēt izcilo meistaru. Vienkārši redzēt. Tāpēc es īpaši negatavojos. Aizgāju uz noklausīšanos, un tiešām Oļegs Tabakovs bija komisijā. Gluži neiespējami lasīt Jeseņinu, kad logā spīd spilgta maija saule un ārpusē ielu muzikants spēlē zāģi, taisot baismīgas skaņas. Nezinu, kā tas gadījās, ka mani uzaicināja uz nākamo kārtu. Tālāk notikumi attīstījās tik strauji, ka es skaidri atceros vienīgi to, kā mans uzvārds Maskavā izskanēja uzņemto sarakstā.

Oļegs Tabakovs ir un paliek cilvēks, kas krasi mainījis manu likteni. Pat pēc ilgiem pazīšanās gadiem ar maestro cieņas pilnā distance no šīs personības nav mazinājusies.  Viņš vēl joprojām tūkstošiem talantīgu jauniešu dāvā iespēju uzplaukt, atrast sevi šajā milzīgajā pasaulē. Laikam pats galvenais, ko meistars manā labā izdarījis, – iemācījis mācīties. Viņš man iemācīja, ka skola nebeidzas līdz ar diploma pasniegšanas brīdi, ka pastāvīgi jāmācās, jāizglītojas, ap sevi jāveido tādu cilvēku loks, kuriem ir, ko ielikt savā krājkasītē…”

Kļuvis par studentu, jūs neatstājāt novārtā aizraušanos ar mūziku, turpinājāt rakstīt dziesmas, nodibinājāt grupu. Kāds ir tās liktenis? Vai jūs arī tagad uzstājaties kopā ar to?  

“Kopā ar muzikantiem aktīvi uzstājos, pirms manā dzīvē ienāca seriāls “Virtuve”. Pats sacerēju, pats izpildīju, pats reklamēju un virzīju. Naktī klejoju pa klubu Maskavu ar līmi un šķērēm rokās, izlīmēju afišas. No tā nav jākaunas. Tomēr tas stipri novērsa uzmanību no galvenā  – no dziesmām. Es atklāti pasludinu, ka vēlos uzstāties arī turpmāk! Mūziķu kolektīvs “Ņikita Tarasovs” meklē producentu!”

 Vai tas tiesa, ka Luī Benuā lomas dēļ “Virtuvē” jums bija jāmācās franču valoda?

“Gatavošanās konditora Luī lomai sākās divas nedēļas pirms seriāla “Virtuve” pirmās sezonas uzņemšanas starta un turpinājās tās gaitā. Mūs sūtīja uz kulinārijas kursiem, esmu mācījies slavenu konditoru meistarklasēs. Taču valodas melodija man bija un paliek pati svarīgākā. Es vairākas reizes braucu uz Luī dzimteni Provansu. Ne tikai tādēļ, lai ik dienu locītu iekšā brilē krēmu, bet arī tādēļ, lai sarunātos ar vietējiem pavāriem. Provansieši runā dziedoši, itin kā dziedātu jautru bērnu dziesmiņu. Tā bija manas lomas atslēga.”

Ko vēl jūs vēlētos apgūt? 

“Es vēlos iemācīties būt noderīgs cilvēkiem. Dzīvot ne vien sev, bet arī darīt visu apkārtējo dzīvi ērtāku un priecīgāku – cienāt ar gardumiem, salā silti ietīt, dāvāt smaidu un prieka brīžus. Aktiera profesija ir diezgan egoistiska, lai gan tās ābece slēpjas smalkjūtībā pret partneri un ciešā sadarbībā ar kolēģiem gan uz skatuves, gan uzņemšanas laukumā. Un tāpat arī dzīvē. Man ir jāprot nedzīvot sev.”

(sarunājās Jekaterina Šitikova)